Kā mana māsa saka: "Tā nav vasara, tas ir viens fantastisks pavasaris!" Man atliek piebilst - ar agrām pienenēm. tomēr kaut kādas pavasara vēsmas ir jūtamas jau tagad, janvāra vidū. Viss kūst, sniegs pazūd no pilsētas. Vairs nav tik ļoti jādrebinās autobusa pieturā, nav jākasa logu tīrītāji no ledus. Un nokrišņi liekas vieglāki par vieglu. Var mierīgi un dziļi ieelpot pavasara smaržu - deguna nāsis nelīp sala dēļ kopā. Ir sācies atmošanās process. Lai gan šis siltais laiks nav uz palikšanu - manī ir sācies pavasaris. Kādreiz es ikgadēji ap pēcZiemassvētku laiku ilgojos pēc vasaras vasaras un tikai un vienīgi vasaras. Gadi iet un arī es mainos, gluži tāpat kā gadalaiki. Katru gadu es iemīlos kādā no gadalaikiem. Pagājušogad tā bija ziema, jo es atklāju slēpošanas apslēpto burvību, mācījos nedrebināties(tas gan ir jāmācās atkal un atkal katru gadu no jauna, starpcitu, tāpat kā slēpošana!) un salkani runāju un priecājos, cik sniegpārsliņas ir skaistas, dažādu formu un tik interesantas. Šogad pienākusi kārta pavasarim.
Pavasaris vispār ir visskaistākais gadalaiks, jo ir prieka pilns - prieka par aizgājušo ziemu, pirkstu salšanas rimšanu, vieglāku drēbju uzmešanu un dabas atmošanos un prieka par tuvojošos vasaru, neizskaidrojami siltiem vakariem, ilgām peldēm, odu uzbrukumiem un vēl vieglāku drēbju uzmešanu, lai neteiktu, ka neuzmešanu. Un tā līdz pluss bezgalībai.
Pavasarī ar katru dienu kļūst arvien siltāks un siltāks un saule spīd spožāk. Daba mostās. Parādās putni, ledus izkūst un parādās pirmie zāles asni, kokiem plaukst lapas. Es nezinu, kas tajā visā ir tik īpašs, bet vēl no sākumskolas atceros, cik jaukas šķita tās dienas, kurās pēc stundām varēja stūķēt jaku somā, jo bija tik silts, ka tā bija lieka. Un tomēr - pavasaris šķita visgarlaicīgākais gadalaiks no visiem mums četriem esošajiem. Tas gan nav izskaidrojams ar to, ka neapzinājos pavasari kā mīlestības gadalaiku. To es neatzīstu arī šodien. Tikpat labi jebkuru gadalaiku var traktēt kā mīlestības gadalaiku, jo katrā ir kas tāds, kas var satuvināt cilvēkus un arī to izdara. Kaķu ♥ laiks gan tas ir, neapšaubāmi! :)
Lai gan ticējums saka - "agrs pavasaris nesola labu vasaru" - es noskaņojos uz labu pavasari un uz vēl labāku vasaru arīdzan. :)
Pavasaris vispār ir visskaistākais gadalaiks, jo ir prieka pilns - prieka par aizgājušo ziemu, pirkstu salšanas rimšanu, vieglāku drēbju uzmešanu un dabas atmošanos un prieka par tuvojošos vasaru, neizskaidrojami siltiem vakariem, ilgām peldēm, odu uzbrukumiem un vēl vieglāku drēbju uzmešanu, lai neteiktu, ka neuzmešanu. Un tā līdz pluss bezgalībai.
Pavasarī ar katru dienu kļūst arvien siltāks un siltāks un saule spīd spožāk. Daba mostās. Parādās putni, ledus izkūst un parādās pirmie zāles asni, kokiem plaukst lapas. Es nezinu, kas tajā visā ir tik īpašs, bet vēl no sākumskolas atceros, cik jaukas šķita tās dienas, kurās pēc stundām varēja stūķēt jaku somā, jo bija tik silts, ka tā bija lieka. Un tomēr - pavasaris šķita visgarlaicīgākais gadalaiks no visiem mums četriem esošajiem. Tas gan nav izskaidrojams ar to, ka neapzinājos pavasari kā mīlestības gadalaiku. To es neatzīstu arī šodien. Tikpat labi jebkuru gadalaiku var traktēt kā mīlestības gadalaiku, jo katrā ir kas tāds, kas var satuvināt cilvēkus un arī to izdara. Kaķu ♥ laiks gan tas ir, neapšaubāmi! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru