Ar "es dikti centos" ir par maz. Tā ir sava veida atmiņas un veiksmes spēle. Drīz tas viss, protams, būs galā un sāksies jauni piedzīvojumi ar jauniem pārdzīvojumiem. Šobrīd nemaz domāt negribas, jo galva tā jau kūp. Vasara? Aizmirstiet. Studentam nav lemts pavadīt silto gadalaiku bezrūpīgi, bezatbildīgi un mierīgi. Tie laiki ir aizgājuši uz neatgriešanos.
Bet ugunszaķis vēl ēd uguns kāpostu. Laiks vēl ir.
Klausies un dziedi/dejo līdz. Zigmārs Liepiņš ir varens visā savā varenībā. Viss ir ok - tagad ir čau.
otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs
svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs
Eigēnika un pasaule. Meklēju supercilvēku!
Meklēju SUPERCILVĒKU! Turpināsim klonēt, atbrīvosimies no "mazvērtīgajiem", turpināsim uzlabot un datorizēt visu, kas mums apkārt. Galu galā pasaule sabruks, jo cietajā diskā būs iekļuvis kāds tārps vai trojans. Un tas nu būs galu gals.. Tā būs tā skaistā nāve? Vai tad eigēnikas mērķis nav eitanāzija?
Un vai mums ir vajadzīga kvalitatīvā vai kvantitatīvā uzlabošana? Visticamāk jau, ka abas. Mēs izmirsim, ja būsim maz, un izmirsim arī tad, ja nepratīsim dzīvot.
Šis stāsts šoreiz nav par latviešu tautu, latvietību un latviešu valodu. Tā ir pasaule, kuru mēs iznīcinām ar saviem jaunatklājumiem, tehnoloģijām un moderno dzīvesveidu. Vai es maz drīkstu sūdzēties? Bez portatīvā datora un interneta es te neko neuzrakstītu, jo, pirmkārt, nemaz nebūtu par ko uzrakstīt, otrkārt, nebūtu tādas iespējas. Kāpēc gan viss nevar būt labs vai ļauns? Mēs tik maz veltam laiku grāmatām, skaistām, ar roku rakstītām vēstulēm un dabai.
Es gribu būt tur - 9.gs., kad cilvēki vēl neko nezināja par tehnoloģiju un zinātni. Bija mazāk jādomā un jāfilonē un dzīvot bija vienkāršāk.Mēs iznīcinām kaut ko ļoti vērtīgu - dabu ar visiem tās labumiem, nelabumiem.
(bet par to nākošajā stāstā)
Un vai mums ir vajadzīga kvalitatīvā vai kvantitatīvā uzlabošana? Visticamāk jau, ka abas. Mēs izmirsim, ja būsim maz, un izmirsim arī tad, ja nepratīsim dzīvot.
Šis stāsts šoreiz nav par latviešu tautu, latvietību un latviešu valodu. Tā ir pasaule, kuru mēs iznīcinām ar saviem jaunatklājumiem, tehnoloģijām un moderno dzīvesveidu. Vai es maz drīkstu sūdzēties? Bez portatīvā datora un interneta es te neko neuzrakstītu, jo, pirmkārt, nemaz nebūtu par ko uzrakstīt, otrkārt, nebūtu tādas iespējas. Kāpēc gan viss nevar būt labs vai ļauns? Mēs tik maz veltam laiku grāmatām, skaistām, ar roku rakstītām vēstulēm un dabai.
Es gribu būt tur - 9.gs., kad cilvēki vēl neko nezināja par tehnoloģiju un zinātni. Bija mazāk jādomā un jāfilonē un dzīvot bija vienkāršāk.Mēs iznīcinām kaut ko ļoti vērtīgu - dabu ar visiem tās labumiem, nelabumiem.
(bet par to nākošajā stāstā)
Abonēt:
Ziņas (Atom)