Atļaušos cilvēkus iedalīt divās grupās: radošie un praktiskie. Respektīvi, ir cilvēki, kuriem ir radoša domāšana un viņi ir tendēti uz mākslu, uz jaunradi un sevis pierādīšanu vairāk radoši - zinātne un tehnoloģijas nav viņu stiprā puse, otri - tie, kuri ir vairāk praktiski, un sevis pierādīšanu realizē vairāk ar tehniskas dabas darbiem. Un kā vieni tā otri spēj dot labumu pārējiem. Te gan cilvēku viedokļi dalās. Kā izrādās, liela daļa šo "praktisko" cilvēku noliedz kultūras nepieciešamību Latvijā, uzstājoties ar dažnedažādākajiem argumentiem, ka kultūra viņiem neko labu nedod, tā ir naudas trallināšana. Īsumā to varētu traktēt šādi: "Eksaktās zinātnes attīstīsim, tur investēsim, jo to mums vajag, humanitārās zinātnes izslaucīsim prom no valsts robežām, priekš kam mums tos parazītus?" (te--> var pasmelties vairāk viedokļus un pērles par to, cik daudz parazītiskus bohēmistus, dīkdieņus valsts sagatavo http://www.tvnet.lv/zinas/galleries/8260/comments )
Ar šo visu es tikai gribēju pateikt, ka cilvēkiem ir problēmas ar vārda "kultūra" definīcijas izpratni. Tāda vienota un noteikta skaidrojuma nemaz nav, taču ir vairāk kā pašsaprotami (kā izrādās - nav gan!), ka šis jēdziens sevī neietver tikai gleznu un operu. Indivīdu kopumu par civilizāciju var nosaukt tikai tad, kad tai eksistē kultūra. Katrs no mums veido kultūru. Un no tās mēs nemaz tā vienkārši nevaram atteikties. Jo tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus utt. No plaušām taču mēs labprātīgi neatsakāmies? Problēma - mums ir jābeidz uzskatīt tā kā kaut kas, kas rakstāms ar lielo burtu un ir reti saprotams, jāsaprot, ka tas ir tas, kas mums ir apkārt ikdienā.
Starpcitu, kultūra sevī neietver ārdošo raksturu - tā negrauj pasauli, neiznīcina vidi, ainavas, dabu utt. utjp. To dara zinātniskie atklājumi un mūsdienu cilvēka pārlieku lielā atkarība no tehnoloģijām.
p.s. Šis nav aicinājums visiem mesties pie otām utt., šis ir aicinājums nenoliegt to, kas mums ir nepieciešams. Jo bez kultūras mūsu dzīve būtu, Gustavo vārdiem sakot, "stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs, māja, māja, logs, logs", un pat ne tik daudz.
Ar šo visu es tikai gribēju pateikt, ka cilvēkiem ir problēmas ar vārda "kultūra" definīcijas izpratni. Tāda vienota un noteikta skaidrojuma nemaz nav, taču ir vairāk kā pašsaprotami (kā izrādās - nav gan!), ka šis jēdziens sevī neietver tikai gleznu un operu. Indivīdu kopumu par civilizāciju var nosaukt tikai tad, kad tai eksistē kultūra. Katrs no mums veido kultūru. Un no tās mēs nemaz tā vienkārši nevaram atteikties. Jo tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus utt. No plaušām taču mēs labprātīgi neatsakāmies? Problēma - mums ir jābeidz uzskatīt tā kā kaut kas, kas rakstāms ar lielo burtu un ir reti saprotams, jāsaprot, ka tas ir tas, kas mums ir apkārt ikdienā.
Starpcitu, kultūra sevī neietver ārdošo raksturu - tā negrauj pasauli, neiznīcina vidi, ainavas, dabu utt. utjp. To dara zinātniskie atklājumi un mūsdienu cilvēka pārlieku lielā atkarība no tehnoloģijām.
p.s. Šis nav aicinājums visiem mesties pie otām utt., šis ir aicinājums nenoliegt to, kas mums ir nepieciešams. Jo bez kultūras mūsu dzīve būtu, Gustavo vārdiem sakot, "stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs, māja, māja, logs, logs", un pat ne tik daudz.
